|
|
11.04.2016
Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk – Administratoru asociācija) ir izstrādājusi priekšlikumus faktiski visu ļaunprātīgu maksātnespējas procesu problēmu risināšanai, uz kuriem norāda ārvalstu investori Latvijā. Ar tiem šodien, 2016.gada 11.aprīlī, Administratoru asociācija preses konferencē iepazīstināja mediju pārstāvjus. Administratoru asociācija norādīja, ka problēmas, par kurām tiek runāts šobrīd, lielākoties ir 2010.-2011.gadā veikto tiesiskā regulējuma grozījumu sekas. Līdz ar Maksātnespējas likuma pieņemšanu 2010.gada novembrī valsts deva uzstādījumu – maksātnespējīgie uzņēmumi jālikvidē ātri. Vienlaikus tika atcelta uzņēmumu valdes kriminālatbildība par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu, noteikts depozīts maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai, atcelta faktiskās maksātnespējas dienas konstatēšana, kas apgrūtina darījumu apstrīdēšanu, kā arī atcelts „bilances tests”, pasludinot maksātnespējas procesu, un samazināta kreditoru sapulces loma. Šo izmaiņu rezultātā sākot ar 2011.gadu strauji kritās uzņēmumu maksātnespējas pieteikumu skaits, palielinoties novēloti pieteikto maksātnespējas procesu skaitam. Administratoru asociācija uzskata, ka, pirmkārt, valstij būtu jādefinē maksātnespējas procesa mērķis. Tāpat Administratoru asociācija rosina ieviest šādus risinājumus konstatēto problēmu izskaušanai: - Atcelt depozītu, vienlaikus atrisinot maksātnespējas procesu finansēšanas jautājumu, lai mazinātu šķēršļus savlaicīgai maksātnespējas procesa pieteikšanai,
- Ieviest atzinumu pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, lai izvairītos no iespējas ierosināt nepamatotu maksātnespējas procesu,
- Atgriezties pie faktiskās maksātnespējas dienas konstatēšanas, tādējādi palielinot iespējas atgūt „nobēdzinātus” uzņēmuma aktīvus,
- Stiprināt uzņēmuma valdes atbildību, tajā skaitā par novēlota maksātnespējas procesa pieteikšanu,
- Palielināt kreditoru lomu, vienlaikus atrisinot fiktīvo kreditoru problēmu,
- Ieviest jaunu sūdzību izskatīšanas un uzraudzības kārtību, saīsinot sūdzības izskatīšana termiņus,
- Palielināt tiesas lomu maksātnespējas procesa uzraudzībā,
- Paredzēt iespēju pārsūdzēt tiesas nolēmumus, tajā skaitā nolēmumus par maksātnespējas procesa pasludināšanu,
- Aizdomīgiem kreditoriem noteikt pienākumu pierādīt prasījuma pamatotību, tādējādi mazinot fiktīvu kreditoru iespējas ietekmēt maksātnespējas procesa norisi.
Savukārt, lai uzlabotu maksātnespējas procesa administratoru darba kvalitāti un ļautu administratoriem specializēties, Administratoru asociācija piedāvā ieviest „brīvā tirgus” principu administratora izvēlē. Šāds modelis paredzētu kreditoru iespējas izvēlēties un vienoties par administratora kandidātu, kuru apstiprinātu tiesa. Taču gadījumiem, kad kreditori kādu iemeslu dēļ nevar vienoties, tiktu saglabāts rindas princips administratora iecelšanai maksātnespējas procesā. Administratoru asociācija norādīja, ka Ārvalstu investoru padomes Latvijā secinājumi par problēmām maksātnespējas procesos bija konstatējami jau 2012.gadā, taču atbildīgās institūcijas neveica tobrīd jaunā Maksātnespējas likuma normu piemērošanas seku izvērtējumu. Turklāt Administratoru asociācija jau kopš 2013.gada cēla trauksmi un informēja atbildīgās institūcijas, tajā skaitā Tieslietu ministriju un Saeimu, par problēmām maksātnespējas procesos, taču piedāvātie priekšlikumi netika ņemti vērā un iestrādāti tiesiskajā regulējumā. Administratoru asociācija uzsvēra, ka šobrīd ir nepieciešama maksātnespējas procesa tiesiskā regulējuma reforma, ieviešot kompleksus risinājumus, nevis atsevišķus grozījumus, un pirms reformas ieviešanas izstrādājot valsts politiku maksātnespējas jomā. Tāpat Administratoru asociācija atgādināja, ka ir iesniegusi priekšlikumus Saeimā jaunam maksātnespējas procesa administratora profesijas attīstības modelim. Tas paredz profesijas statusa maiņu, nosakot, ka administrators ir tiesu sistēmai piederīga persona un pārstāv brīvo profesiju. Piedāvātais profesijas modelis paredz pašpārvaldes izveidi, kas apvienotu visus Latvijā praktizējošos maksātnespējas procesa administratorus, nostiprināt profesijas standartus, tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī palielināt tiesas lomu uzraudzības īstenošanā un izveidot disciplinārlietu komisiju, kuras sastāvā būtu iekļauti nozarē iesaistīto institūciju pārstāvji un kuras pienākumos ietilptu sūdzību izskatīšana par maksātnespējas procesa norisi.
05.04.2016
Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk – Administratoru asociācija) ir iesniegusi Ģenerālprokuroram papildus materiālus saistībā ar atbildīgo amatpersonu iespējamo bezdarbību, ilgstoši neizstrādājot atbilstošu tiesisko regulējumu, kas nepieciešams, lai maksātnespējas procesa administratori varētu strādāt valsts amatpersonas statusā. Administratoru asociācija Ģenerālprokuroram ir iesniegusi biedrības sagatavotās un nosūtītās vēstules atbildīgajām institūcijām par neskaidro un nesakārtoto regulējumu maksātnespējas jomā, kā arī atbildīgo institūciju sniegtās atbildes par laika periodu no 2013.gada. 2016.gada 21.martā Administratoru asociācija ar atklātu vēstuli vērsās pie Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, lūdzot pārtraukt atbildīgo amatpersonu nelikumīgo darbību (bezdarbību), lai panāktu atbilstošās tiesību normās nostiprinātu maksātnespējas procesu norisi. Administratoru asociācija vēstulē Ģenerālprokuroram norādīja, ka, iekļaujot Maksātnespējas likumā normu par administratoru pielīdzināšanu valsts amatpersonām, vienlaikus netika izstrādāts un ieviests valsts amatpersonas statusam un publiskajām tiesībām raksturīgajiem darbības principiem atbilstošs tiesiskais regulējums. Tādējādi šābrīža Maksātnespējas likuma normas, kas nosaka administratora pienākumus maksātnespējas procesā, ir pretrunā ar valsts amatpersonas darbības tiesiskā regulējuma principiem. Savukārt, lai nodrošinātu finanšu līdzekļu izlietojuma caurspīdīgumu un novērstu situāciju, kad valsts amatpersona ir spiesta pretlikumīgi finansēt maksātnespējas procesa īstenošanu, Administratoru asociācija vēstulē Ģenerālprokuroram pamatoja nepieciešamību ieviest administratora veikto amata darbību izmaksu cenrādi analogi kā citām tiesu sistēmai piederīgajām valsts amatpersonu profesijām – notāriem un tiesu izpildītājiem.
29.03.2016
Atkārtotas sertificēšanas ietvaros 42 maksātnespējas procesa administratoriem pagarināta sertifikāta darbība nākamajam divu gadu periodam ar sertifikāta derīguma termiņu līdz 02.04.2018. Administratoru asociācija veic atbilstošu ierakstu sertifikātu reģistrā un saskaņā ar Maksātnespējas likuma 18.panta otrās daļas noteikumiem nodrošina ziņu pieejamību atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.
29.03.2016
Pieņemts lēmums par Zigurdam Aumeisteram izsniegtā maksātnespējas procesa administratora sertifikāta Nr.00140 un Olafam Švankam izsniegtā maksātnespējas procesa administratora sertifikāta Nr.00202 darbības izbeigšanu līdz ar to termiņa notecējumu 02.04.2016. Administratoru asociācija veic atbilstošu ierakstu sertifikātu reģistrā un saskaņā ar Maksātnespējas likuma 18.panta otrās daļas noteikumiem nodrošina ziņu pieejamību atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.
29.03.2016
Atkārtotas sertificēšanas ietvaros 6 maksātnespējas procesa administratoriem pagarināta sertifikāta darbība nākamajam divu gadu periodam ar sertifikāta derīguma termiņu līdz 30.03.2018. Administratoru asociācija veic atbilstošu ierakstu sertifikātu reģistrā un saskaņā ar Maksātnespējas likuma 18.panta otrās daļas noteikumiem nodrošina ziņu pieejamību atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.
21.03.2016
Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk – Administratoru asociācija) ar atklātu vēstuli ir vērsusies pie Latvijas Republikas ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, lūdzot pārtraukt atbildīgo amatpersonu nelikumīgo darbību (bezdarbību), lai panāktu atbilstošās tiesību normās nostiprinātu maksātnespējas procesu norisi. Iekļaujot Maksātnespējas likumā normu par administratoru pielīdzināšanu valsts amatpersonām, vienlaikus netika izstrādāts un arī joprojām nav izstrādāts un ieviests valsts amatpersonas statusam un publiskajām tiesībām raksturīgajiem darbības principiem atbilstošs tiesiskais regulējums. Tādējādi šābrīža Maksātnespējas likuma normas, kas nosaka maksātnespējas procesa administratora pienākumus maksātnespējas procesā, ir pretrunā ar valsts amatpersonas kā publisko tiesību subjekta darbības tiesiskā regulējuma principiem. Publiskajās tiesībās darbojas princips „atļauts ir tas, kas ir noteikts ar tiesību normu”, proti, ja nav noteikta konkrēta rīcība, tad šāda rīcība nav pamatota, tātad ir nelikumīga. Lai izvairītos no Krimināllikumā definētās iespējamās pilnvaru pārsniegšanas vai neapzinātas bezdarbības, kas radusies sakarā ar nedefinētām maksātnespējas procesa administratora amata darbībām, steidzami jāizstrādā precizēts maksātnespējas procesa regulējums, izsmeļoši definējot visas amata darbības, kuras maksātnespējas procesa ietvaros ir tiesīgs veikt administrators, kā arī nosakot maksātnespējas procesa izdevumu segšanas kārtību. Savukārt, lai nodrošinātu finanšu līdzekļu izlietojuma caurspīdīgumu, nepieciešams nekavējoties ieviest administratora veikto amata darbību izmaksu cenrādi analogi kā citām tiesu sistēmai piederīgajām valsts amatpersonu profesijām – notāriem un tiesu izpildītājiem. Līdz šim maksātnespējas procesi pārsvarā tika finansēti no administratoru personīgajiem līdzekļiem, jo maksātnespējīgiem uzņēmumiem lielākoties nav līdzekļu maksātnespējas procesa norises finansēšanai. Šāds regulējums savulaik tika ieviests, lai nodrošinātu maksātnespējas procesa ātru un efektīvu norisi. Taču saistībā ar valsts amatpersonas statusa ieviešanu un valsts amatpersonas ienākumu deklarācijas iesniegšanas pienākumu Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests šādu personīgo līdzekļu ieguldīšanu interpretē kā maksātnespējas procesa administratora aizdevumu maksātnespējīgajam subjektam. Savukārt Maksātnespējas likums paredz, ka maksātnespējas procesa administrators nevar pildīt savus pienākumus konkrētajā procesā un ir nekavējoties atceļams no pienākumu pildīšanas, ja administratoram ir prasījuma tiesības pret parādnieku. Līdz ar to, ņemot vērā savstarpēji izslēdzošās pretrunas, nav pieļaujama situācija, kad maksātnespējas procesa norise tiek finansēta no administratora personīgajiem līdzekļiem. Kaut gan norma, kas paredz maksātnespējas procesa administratora pielīdzināšanu valsts amatpersonai, Saeimā tika pieņemta jau 2014.gada 25.septembrī, Tieslietu ministrija kā par maksātnespējas jomu atbildīgā valsts pārvaldes iestāde nav nodrošinājusi, ka vienlaikus ar valsts amatpersonas statusa piemērošanu maksātnespējas procesa administratoriem spēkā stājas arī valsts amatpersonas darbības principiem atbilstošs maksātnespējas procesa tiesiskais regulējums. Saskaņā ar spēkā esošo neskaidro un nesakārtoto normatīvo regulējumu jebkura maksātnespējas procesa tiesiskums Latvijā patlaban var tikt apšaubīts. Tāpēc Administratoru asociācija lūdz Ģenerālprokuroru atbilstoši Prokuratūras likuma 1., 16. un 20.pantam pārtraukt atbildīgo amatpersonu nelikumīgo darbību (bezdarbību), lai panāktu tiesisku – atbilstošās tiesību normās nostiprinātu – maksātnespējas procesu norisi valstī. Administratoru asociācija vēstulē detalizēti norāda uz konkrētiem tiesiskā regulējuma aspektiem, kuru pieņemšana ir steidzami nepieciešama turpmākai tiesiskai maksātnespējas procesu nodrošināšanai.
|
|
