„Gadījumos, kad maksātnespējas process skar valsts nozīmes objektus, piemēram, valsts nozīmes kultūrvēsturisko Ķemeru sanatorijas ēku, nepieciešams praktisks risinājums finansējuma piesaistīšanai, lai nodrošinātu īpašuma uzturēšanu,” uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode, raksturojot situāciju, kas izveidojusies SIA „Ominasis Latvia” maksātnespējas procesā.

Šobrīd SIA „Ominasis Latvija” maksātnespējas procesa administratoram no saviem personīgajiem līdzekļiem jau ilgstoši nākas uzturēt Ķemeru sanatorijas ēku, algojot gan apsardzi, gan nodrošinot nama tehniskā stāvokļa nepasliktināšanos, un līdz šim procesā ieguldīti jau vairāk nekā 120 tūkstoši eiro.

Administrators pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, pārņemot ēku valdījumā, ir veicis visus nepieciešamos darbus, kas saitīti ar notekūdeņu atbrīvošanu no ēkas, kā arī nodrošinājis, lai ēkā nenokļūtu jauni notekūdeņi. Tādēļ, kā norāda SIA "WP Construction", kas veica Ķemeru sanatorijas rekonstrukcijas darbus, šobrīd netiek būtiski pasliktināti ēkas konstruktīvie elementi, nenodrošinot Ķemeru sanatorijas ēku ar apkuri. Apkures pieslēgšanai, kas pēdējo reizi ēkā bijusi 2011./2012.gada ziemas sezonā, līdzekļus šobrīd nav iespējams rast, turklāt, lai nodrošinātu apkuri, vispirms nepieciešams veikt sistēmas auditu, kas izmaksātu aptuveni 60 tūkstošus eiro, un tikai pēc tam var uzsākt ēkas apkuri.

 „Kaut arī šis maksātnespējas process ir īpašs ar to, ka uzturamā ēka ir valsts nozīmes kultūrvēsturisks objekts, jāatzīst, ka līdzīgas problēmas ir daudzos maksātnespējas procesos. Ja uz maksātnespējas pasludināšanas dienu uzņēmuma kontā nav nekādu līdzekļu, un kreditoriem nav iespēju finansēt procesa izmaksas, administrators tiek nostādīts ķīlnieka lomā, jo likums prasa nepieļaut aktīvu vērtības pasliktināšanos, taču līdzekļu tā nodrošināšanai nav,” pauž A.Strode.

Maksātnespējas likums paredz, ka maksātnespējas procesa izmaksas sedz no parādnieka mantas, un, ja tas nav iespējams, tās var finansēt no parādnieka pārstāvja, administratora, kreditoru vai citu fizisko vai juridisko personu naudas līdzekļiem, tomēr realitātē situācijās, kad izmaksas ir ļoti lielas, šī likuma norma nestrādā, tomēr aktīvu uzturēšana joprojām paliek administratora atbildībā.