Tieslietu ministrijas sagatavotais Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu projekts 2016.-2020.gadam neveicinās maksātnespējas jomas attīstību, jo tajā ietvertie rīcības virzieni un izvirzītie mērķi ir vispārīgi un deklaratīvi, turklāt nav vērsti uz būtiskāko maksātnespējas jomā pastāvošo problēmu risināšanu, uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk – Administratoru asociācija). 

 

„Vērtēšanai Ministru kabineta komitejā nodotais politikas plānošanas dokumenta projekts ir nederīgs nozares attīstības plānošanai, un tikai formāli izpilda Valsts kontroles 2015.gada 3.marta revīzijas ziņojumā „Vai valstī īstenotā maksātnespējas politika ir efektīva?” noteikto,” norāda Administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers.

 

Administratoru asociācija uzskata, ka Tieslietu ministrija kā par maksātnespējas jomas attīstību atbildīgā institūcija joprojām nav novērsusi Valsts kontroles konstatēto, proti, „nav veikusi nepieciešamos pasākumus valsts politikas plānošanā, tā neveicinot konsekventu un pēctecīgu maksātnespējas politikas plānošanu, maksātnespējas normatīvā regulējuma tiesisko stabilitāti, sistēmisku pieeju problemātisko jautājumu identificēšanai un risināšanai.” (Valsts kontroles revīzijas ziņojums „Vai valstī īstenotā maksātnespējas politika ir efektīva?”, 03.03.2015.).

 

Administratoru asociācija norāda, ka maksātnespējas politikas attīstības plānošanas dokumentā jāietver konkrēti, izmērāmi un sasniedzami mērķi, kā arī jāparedz konkrēti soļi, kā plānots virzīties noteikto mērķu sasniegšanas virzienā. Tā vietā Tieslietu ministrijas izstrādātais pamatnostādņu projekts satur deklaratīvus rīcības virzienus un sekundārus uzdevumus, kas tikai netieši varētu ietekmēt maksātnespējas jomas attīstību, piemēram, veicināt uzņēmēju informētību par tiesiskās aizsardzības procesu, novērst regulējuma neskaidrības u.tml., norāda Administratoru asociācija.

 

„Pat ja maksātnespējas procesa norises regulējumā ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas, tad pamatnostādņu projektā tādas nav paredzētas,” pauž O.Cers. Kā piemēru O.Cers norāda dokumenta projektā paredzētās izmaiņas administratoru sertificēšanas sistēmā, kas ir izvirzītas kā konceptuāls jautājums, kaut arī nekādā veidā neietekmē maksātnespējas procesa rezultatīvos rādītājus. 

 

Administratoru asociācija norāda, ka maksātnespējas procesa administratora kandidātu atlases kritēriji un kvalifikācijas prasības ir ļoti augstas (kvalifikācijas eksāmenu vidēji nokārto 40% pretendentu), turklāt nepilnības vai pārkāpumi Administratoru asociācijas īstenotajā administratoru sertificēšanas procesā nav konstatētas. To apliecina Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja ikgadēja akreditācijas uzraudzība, kuras ietvaros tiek veikta Sertifikācijas centra darbības novērtēšanu, kā arī klātienē tiek uzraudzīta administratoru kvalifikācijas eksāmena norise. Administratoru asociācija uzsver, ka Latvijas Nacionālā akreditācijas centra piešķirtā akreditācija ar darbības laiku līdz 2019.gada 19.jūnijam ir augstākais kvalitātes apliecinājums Administratoru asociācijai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanā.