14. martā aprit 10 gadi, kopš dibināta Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija. Tā ir neatkarīga sertificēto maksātnespējas procesa administratoru brīvprātīga profesionāla apvienība, kura darbojas ar mērķi nodrošināt administratoru organizatorisko vienotību, pārstāvēt administratoru profesionālās intereses, vērtēt profesionālo  atbilstību un celt kvalifikāciju, kā arī apvienība veic tai noteiktos uzdevumus, lai veicinātu kvalitatīvu maksātnespējas procesa gaitu. „Skatoties no likumā paredzēto tiesību un pienākumu piemērošanas viedokļa, šodien asociācija strādā ļoti labi, ar iniciatīvu, ar mērķtiecību likumdošanas pilnveidē, ar vēlmi celt administratoru prestižu, zināšanu līmeni un profesionālo kvalitāti. Ir vērā ņemami palielinājusies pašu administratoru vēlme darboties un dot savu artavu kopīgā darbā,” stāsta viena no asociācijas dibinātājām un padomes locekle, zvērināta advokāte Ieva Ramiņa.

Lasīt tālāk >>

Pamati Administratoru asociācijai tika likti jau 2000.gadā, kad tika uzsākts darbs pie būtiskiem grozījumiem maksātnespējīgo uzņēmumu administrēšanas kārtībā, paredzot izveidot sertificēto maksātnespējas procesa administratoru institūtu. Tad zvērinātas advokātes Ievas Ramiņas birojā tika likti pamati Maksātnespējas administrācijas koncepcijai, kuru Ministru kabinets apstiprināja 2001.gada 10.jūlijā. Koncepcija aptvēra vairākus jautājumus: pirmkārt, Maksātnespējas administrācijas izveidi, kura ne tikai sertificētu administratorus, bet arī rūpētos par valsts garantijām gadījumos, kad darba devējs kļūst maksātnespējīgs, kā arī visu šo procesu finansējuma jautājumus. Minētajā koncepcijā tika iestrādāts, ka jaunie sertificētie administratori izveidos profesionālu apvienību, korporāciju, lai pēc zvērinātu advokātu parauga, paši lemtu par savas profesijas prestiža celšanu, risinātu jautājumus gan par sertifikāciju, gan par uzraudzību, gan arī par ētiku. „Ņemot vērā, ka visa likumdošanas bāze, lai īstenotu koncepciju, tika apstiprināta 2002.gadā, pirmie maksātnespējas procesa administratori tika sertificēti 2002.gada nogalē, jo ar 2003.gada 1.janvāri maksātnespējas procesos varēja apstiprināt tikai sertificētas personas, pilnībā izslēdzot juridiskās personas. Līdz ar ko, organizatoriskos pasākumus asociācijas dibināšanai varēja īstenot tikai 2003.gada janvārī – februārī, kad jau bija apzīmēts pirmais sertificēto personu loks,” atminas Ieva Ramiņa. Pa šiem 10 gadiem asociācija biedru skaits ir audzis no 55 administratoriem, kas piedalījās asociācijas dibināšanā, līdz pašreiz pārstāvētajiem 220 administratoriem, kas faktiski ir divas trešdaļas no visiem sertificētiem administratoriem.

Administratoru asociācijas progress

Ramiņa uzskata,”svarīgākais, kas ir panākts, ir asociācijas statuss Maksātnespējas likumā, ar visām no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem. Tas ir rezultāts, pie kura asociācija nonāca ar grūtu un neatlaidīgu darbu gandrīz astoņu gadu laikā.” Taču ne mazāk nozīmīgs ir fakts, ka neviena tiesību norma, kas skar maksātnespējas procesu, šodien vairs netiek skatīta un virzīta bez asociācijas viedokļa. Taču ir arī vairākas citas izmaiņas maksātnespējas procesa norisē, kas radušās asociācijas darbības rezultātā.  Maksātnespējas procesus tagad var administrēt tikai sertificētas personas. Tādā veidā būtiski ir pastiprinājusies individuālā atbildība par maksātnespējas procesa rezultātiem. Asociācijas galvenais uzdevums - apvienot administratoru kopumu, apkopot pozitīvo un negatīvo pieredzi un veicināt izmaiņas normatīvos aktos, kas uzlabotu maksātnespējas procesa kvalitāti, caurspīdīgumu, maksimāli aizsargātu kreditoru kopuma intereses. „Ar asociācijas viedokli sāka rēķināties valdībā un Saeimā pie normatīvo aktu izstrādes un apstiprināšana”, uzsver Ieva Ramiņa. Administratoru individuālajā praksē ir iespējams saņemt asociācijas viedokli par attiecīgajiem kāzusiem, tādā veidā izmantot kolektīvo viedokli konkrētā maksātnespējas procesā, saņemt asociācijas aizsardzību viedokļa aizstāvēšanā gan attiecībās ar kreditoriem, gan arī attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām. Šo 10 gadu laikā maksātnespējas procesā ir būtiski pieaugusi administratora loma, personiskā atbildība pret kreditoriem un par procesa gaitu kopumā. Salīdzinājumam, agrāk bez kreditoru piekrišanas nenotika ne kreditoru reģistra apstiprināšana, ne procesa risinājumi, ne izmaksas, ne tiesvedības. Aizvadītajos gados ir notikušas dažādas pārmaiņas. Valstī notiekošie procesi ietekmējuši arī maksātnespējas procesu, kas nu ir kļuvis vienkāršāks, lētāks, bet ne vienmēr kreditoriem izdevīgāks. Piemēram, administrators vairs nevērtē uzņēmumu faktisko maksātnespēju pirms pasludināšanas, kas dažkārt, ar novēlotu maksātnespēju, rada lielākus zaudējumus kreditoriem. Kā apstiprina Ramiņa, „visus šos gadus ir veikti pasākumi, lai administratoru darbības kvalitāte paaugstinātos, to apliecina aizvien augstākas un augstākas prasības administratoru kvalifikācijai. Un ne tikai, lai iegūtu maksātnespējas procesa administratora sertifikātu, prasības augušas arī regulārai kvalifikācijas pilnveidei jau praktizējošiem administratoriem.” Pateicoties augstām kvalifikācijas prasībām un īpašai uzraudzības kārtībai, kura ietekmē administratoru resertifikāciju, administratori patstāvīgi vada maksātnespējas procesus no pirmās līdz pēdējai šo procesu īstenošanas dienai.

Pašreizējie maksātnespējas procesa trūkumi

Viena no galvenajām problēmām, kas ir izveidojusies valstī, tā ir daudzu komersantu faktiskā maksātnespēja. Savulaik, cenšoties samazināt valsts izdevumus maksātnespējas procesā, lai nodrošinātu administratoriem minimālo atlīdzību 400 Ls apmērā par vairāku mēnešu darbu, tika iedibināts depozīts, kas jāmaksā parādniekam vai kreditoram. Ieva Ramiņa skaidro, ka „tieši sloga pārnešana uz kreditoriem izskaidro faktu, ka juridisko personu maksātnespējas procesu pēdējo divu gadu laikā ir palicis trīs reizes mazāk, bet reāli šie maksātnespējīgie komersanti ir. To klātbūtne degradē uzņēmējdarbības vidi un palielina darboties spējīgo komersantu riskus. Šajā jautājumā būtu jāatgriežas pie iepriekšējās pieredzes, kad šīs minimālās administratoru izmaksas tika segtas no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumiem.”

Kā vēl viens būtisks trūkums procesā, jāatzīmē likvidētais administratora atzinums pirms maksātnespējas pasludināšanas. „Maksātnespēju nevar vienkārši definēt kā civiltiesisku strīdu, tas skar ne tikai parādnieku un vienu kreditoru, bet arī darbiniekus, citus kreditorus, valsti, kā nodokļu saņēmēju. Nav pieļaujams, ka maksātnespējas process ir tikai parāda piedziņas mehānisms. Ir jādomā par visām iespējamām negatīvām sekām, vienā gadījumā, lai faktiski maksātnespējīgais uzņēmums neturpinātu palielināt savas saistības, bet citā gadījumā, lai maksātnespēja netiktu izmantota rēderismam”, uzskata Ieva Ramiņa. Administratora atzinums - tas ir eksperta atzinums, par kura atbilstību var iestāties materiālā atbildība.

Trešais vēl pastāvošais trūkums procesā ir reālu sanāciju trūkums. Ramiņa skaidro „šīs funkcijas šodien pilda tiesiskās aizsardzības process, bet tā regulējums šobrīd tāds, ka tiesiskā aizsardzība ir pieejama tikai retajam komersantam. Savulaik, krīzes ietekmē, komercbanku lobētie noteikumi par šī procesa saskaņošanu ar 2/3 nodrošināto kreditoru balsu, padara šos komersantus par pilnībā atkarīgiem no nodrošināto kreditoru vēlmēm. Šeit ir nopietni jāanalizē procesi, lai pilnveidotu spēkā esošo likumdošanu.”

Visbeidzot, pie maksātnespējas procesa problemātikas jāatzīmē fizisko personu bankroti. „Krīzes sekas, sabiedrības dažādie viedokļi. Pieredze ir smelta un ir īstais brīdis, lai atšķirtu dažādu fizisku personu maksātnespējas iemeslus. Parādnieka, kurš iegādājās mājokli, no parādnieka, kas uzpirka nekustamos īpašumus, un arī no parādnieka, kurš, labu nodomu vadīts, galvoja par savu ģimenes locekli vai draugu. Te ir daudz traģēdiju un pat izirušu ģimeņu, tāpēc risinājumam jāpieiet valstiski, ar mērķi saglabāt šos cilvēkus, kas vairos valsts ienākumus, nevis brauks uz citām zemēm laimes meklējumos,” uzskata Ieva Ramiņa.

Ar skatu nākotnē

„Darbu uzlabot var vienmēr. Tas vairāk attiecas uz indivīdiem. Arī administratori ir dažādi un ne katrs izdara visu pēc labākās sirdsapziņa”, atzīst Ramiņa. Par to liecina gan Maksātnespējas administrācijas, gan arī pašas asociācijas konstatētie pārkāpumi. Asociācijai varētu būt lielāka loma pārkāpumu novēršanā, profilaksē, taču par to vēl notiek diskusijas, cik lielā mērā asociācija varētu īstenot uzraudzības funkcijas. Ramiņa skaidro, „liels šķērslis tam ir apstāklis, ka ne visi administratori ir pievienojušies asociācijai. Tam ir vairāki iemesli, tāpēc mērķis, kas tika izvirzīts pirms 10 gadiem - apvienot visus administratorus, joprojām ir aktuāls. Varbūt pietrūkst individuālas pieejas, varbūt trūkst motivācijas, varbūt vienkārši ambīcijas vai aizvainojums. Pie tā vēl nopietni jāstrādā un nekas neiespējams tas nav.”

Taču vēl pastāvošās problēmas maksātnespējas procesa noritē un šķēršļu apzināšana nav iemesls turpmākai asociācijas darbības apsīkšanai, tieši pretēji – šie aspekti iezīmē virzienu, kurā asociācijai jādarbojas vēl intensīvāk un jāpievērš vēl lielāka uzmanība. „Šodien pārliecība par asociācijas spēju strādāt ilgtermiņā un pildīt tai deleģētās funkcijas ir desmit reizes lielāka, nekā asociāciju dibinot, tāpēc ir pārliecība, ka visi izvirzītie mērķi arī nākotnē tiks sasniegti,” ar pārliecību nākotnē raugās Ieva Ramiņa.