„Latvijas kāpums Pasaules Bankas „Doing business” novērtējuma rādītājos sākotnēji šķiet apsveicams, tomēr maksātnespējas jomas novērtējums ir brīdinājuma signāls izmaiņu nepieciešamībai, un apstiprina Asociācijas iepriekš vairākkārt izteiktās bažas,” norāda Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode.

Pasaules Banka nonākusi pie šādiem secinājumiem, izanalizējot 2010.gadā pieņemtā Maksātnespējas likuma piemērošanu praksē.

A.Strode atgādina, ka maksātnespējas procesa būtība ir uzņēmuma maksātnespējas gadījumā nodrošināt kreditoru prasījumu apmierināšanu pēc iespējas lielākā apjomā, kas ne vienmēr ir iespējama 2010.gadā pieņemtā Maksātnespējas likuma dēļ.

„Ir likumsakarīgi, ka nosakot īsu parādnieka mantas pārdošanas termiņu, liekot šķēršļus apstrīdēt parādnieka pirms maksātnespējas procesa noslēgtos darījumus, ar kuriem nodarīti zaudējumi kreditoriem, kā arī neierobežojot izsoļu „reideru” darbības, samazinās iespēja maksātnespējas procesā atgūt līdzekļus kreditoru prasījumu apmierināšanai,” norāda A.Strode.

Viņa atgādina, ka pirms gada, kad tika publicēti „Doing business” 2013.gada rādītāji, Asociācija brīdināja maksātnespējas politikas veidotājus, ka Maksātnespējas likuma normas ir pārlieku vērstas uz procesa ātruma palielināšanu, novārtā atstājot juridiskus instrumentus efektīvai kreditoru līdzekļu atgūšanai.

Turklāt šobrīd, kad Saeimā tiek skatīti grozījumi Maksātnespējas likumā, nekas neliecina par vēlēšanos šīs problēmas atrisināt.

„Administratoru asociācijas piedāvātie likuma grozījumi, kas ir vērsti uz Pasaules Bankas norādīto trūkumu novēršanu, tiek noraidīti, tomēr Pasaules Bankas ekspertu norādēs būtu vērts ieklausīties,” aicina A.Strode, piebilstot, ka asociācija ir identificējusi būtiskākās problēmas, kas neļauj maksātnespējas procesa ietvaros atgūt kreditoru līdzekļus. 

Būtisku kaitējumu kreditoru tiesību aizstāvēšanai nodara uzņēmuma aktīvu „nobēdzināšana” pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas, negodprātīgu uzņēmēju fiktīvo kreditoru radīšanas shēmas, tādējādi patiesos kreditorus atstājot bez iespējām ietekmēt maksātnespējas procesa gaitu. Tāpat ļoti plaši izplatīta ir prakse „pazaudēt” uzņēmuma dokumentus, tajā skaitā grāmatvedības dokumentus, kā rezultātā administratoram ir ļoti ierobežotas iespējas kontrolēt līdzekļu nelikumīgu aizplūšanu, apejot kreditorus. Savukārt plaši izplatītais „izsoļu reiderisms” neļauj iegūt līdzekļus pietiekamā apjomā, lai atlīdzinātu parādnieka nodarītos zaudējumus kreditoriem.

Lai šī problēmas atrisinātu, Administratoru asociācija piedāvā pagarināt parādnieka darījumu izvērtēšanas termiņu, kas noslēgti pirms maksātnespējas pasludināšanas, kā arī darījumu apstrīdēšanas termiņu skaitīt no dienas, kad faktiski iestājusies uzņēmuma maksātnespēja.

Savukārt parādnieka mantas pārdošanai, pēc Administratoru asociācijas ekspertu domām, jānotiek sešu mēnešu laikā no maksātnespējas procesa pasludināšanas, bet specifisku parādnieka aktīvu pārdošanas gadījumā šis laiks būtu vēl vairāk pagarināms, lai būtu iespējams atrast piemērotu pircēju.

Tāpat tiek piedāvāti konkrēti risinājumi izsoļu „reiderisma” ierobežošanai, kas neļautu iegūt parādnieka aktīvus par nesamērīgi zemu cenu.

Administratoru asociācija piedāvā pastiprināt valdes locekļu atbildību par novēloti iesniegtiem maksātnespējas procesa pieteikumiem un tā rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu kreditoriem.