Jau kādu laiku viedokļu krustugunīs nonācis jautājums par valsts lomu maksātnespējas procesā. Publiski izskanējušie viedokļi ir dažādi, pārsvarā kritizējot izveidoto sistēmu, un, ironiski, ka lielāko kritizētāju vidū ir šīs sistēmas un likuma autori.

Cita starpā izskan argumenti par valsts lomas palielināšanu maksātnespējas procesā, taču ļoti specifiskā un no pasaules prakses atšķirīgā veidā, proti, pielīdzinot maksātnespējas procesa administratorus valsts amatpersonām. Šāds uzraudzības sistēmas elements nepastāv nevienā valstī, tādēļ īpaši dīvains šķiet ārvalstu investoru vietējo padomnieku viedoklis, rosinot ieviest sistēmu, kāda nepastāv nevienā no šīm valstīm. Netop skaidrs, vai tā ir nekompetence vai apzināta maldināšana.

Kāda tad ir valsts loma maksātnespējas jomā? Vai valstij ir jāvada maksātnespējas process? Vai jāuzlabo procesa uzraudzība? Cik lielā mērā valstij ir jāiesaistās un jāietekmē šī privāttiesību joma?

Valstij jārūpējas par uzņēmējdarbības vides attīstību

Valsts loma maksātnespējas jomā ir būtiska. Valstij ir jārūpējas gan par ekonomikas, gan arī uzņēmējdarbības vides attīstību, lai vidējā vai ideālā gadījumā ilgtermiņā uzņēmējiem būtu pēc iespējas skaidrāki nosacījumi biznesa plānošanai, tādējādi mazinot arī maksātnespējas riskus uzņēmējiem. Ar šo valstij līdz šim nav īpaši veicies, jo uzņēmējdarbības vides problēmas maksātnespējas procesā izpaužas jo spilgti – nodokļu nemaksāšana, kreditoru krāpšana, algu neizmaksāšana darbiniekiem, uzņēmuma mantas izšķērdēšana – šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt.

Valstij nav jāvada, bet jāuzrauga maksātnespējas process

Ne mazāk svarīgs valsts uzdevums ir radīt adekvātu tiesisko regulējumu, kas ļautu ātri un efektīvi noritēt maksātnespējas procesam, kā arī sarežģītības un efektivitātes ziņā sabalansētu un uzticamu maksātnespējas procesa uzraudzības sistēmu. Taču valsts loma nav vadīt maksātnespējas procesu, jo īpaši ņemot vērā to, ka valsts VID personā mēdz būt kreditors, kas ir viena no ieinteresētajām pusēm.

Maksātnespējas likums pamatā kalpo parādniekam un kreditoriem kā atsevišķu personu interesēm. Taču savā darbā mēs redzam, ka kreditori nepietiekami izmanto likuma sniegtās tiesības procesa uzraudzībai, un šis ir jautājums, kas uzņēmēju intereses pārstāvošajām organizācijām būtu jāaktualizē savu biedru vidū. Uzņēmējiem būtu jāzina savas tiesības arī maksātnespējas situācijās un aktīvi tās jāizmanto.

Valsts resursi jāfokusē esošās sistēmas uzlabošanai

Krīzes ietekmē sarukušās valsts iestāžu kapacitātes dēļ maksātnespējas procesu uzraudzība, iespējams, kļuvusi vājāka, kaut arī informācija par ikviena maksātnespējas procesa norisi, izmaksām un administratora pieņemtajiem lēmumiem ir atbildīgo valsts iestāžu rīcībā pilnā apmērā. Valstij ir iespēja pārbaudīt un nepieciešamības gadījumā sodīt noteikumu pārkāpējus. Taču, ja jau valsts nespēj pilnvērtīgi izmantot pieejamo informāciju un iespējas uzraudzības veikšanai, valsts amatpersonu loka paplašināšana, iekļaujot tajā 343 maksātnespējas administratorus, ir nevis valsts resursu fokusēšana pastāvošo problēmu risināšanai, bet gan resursu sadrumstalošana arvien plašāku, turklāt neskaidru funkciju veikšanai. Tā ir neefektīva un nesaimnieciska resursu izmantošana.

Agnese Strode, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja